Vienā teikumā redzot tādus terminus kā
blokķēde un
tirgi, bez šaubām, prātā nāk plaukstoša biržu ekosistēma, kas veicina
kriptovalūtu tirdzniecību. Tomēr
blokķēdes tehnoloģija ir neticami daudzpusīga, un to ir iespējams izmantot dažādu veidu tirgu izveidei.
Finanšu aktīvi var būt fiziski (taustāmi) objekti vai digitālas (netaustāmas) preces. Visu veidu aktīviem, kuriem ir vērtība, pastāv potenciāls tirgus.
Šajā rakstā apskatīsim noteikta veida tirgu, kurā blokķēdes tehnoloģija varētu būt īpaši noderīga: prognožu tirgu.
Prognožu tirgus ir spekulatīvs tirgus, kurā dalībnieki tirgo nevis
iespēju līgumus vai kriptovalūtas, bet gan informāciju. Proti, investori prognožu tirgos liek likmes uz noteiktiem nākotnes notikumu iznākumiem.
Tas var būt jebkurš iespējamais notikums (protams, ar nosacījumu, ka brokeris ir gatavs to iekļaut sarakstā). Kā piemēru ņemsim jautājumu ar "jā"/"nē" tipa iznākumu: Vai līdz 2025. gadam tiks ieviests vilciena maršruts ASV-Eiropa?
Ir divi iespējamie iznākumi. Vilciens vai nu kursēs šajā maršutā, vai nekursēs. Ja esi pārliecināts, ka šāds vilciena maršruts netiks ieviests turpmāko piecu gadu laikā, tev būtu jāiegādājas "nē" tipa līgumi. To cena varētu būt diapazonā no 0 $ līdz 1 $.
Ja norādītajā termiņā vilciens šajā maršrutā nekursē, "nē" tipa līgumus varēs izpirkt par 1 $, bet "jā" tipa līgumi būs bezvērtīgi. Un pretēji – ja šāds vilciena maršruts tiks ieviests, tad "nē" tipa līgumu vērtība būs vienāda ar nulli, bet "jā" tipa līgumu vērtība būs 1 $.
Tajā pat laikā līgumu vērtība mainīsies līdz ar tirgus noskaņojuma izmaiņām un jaunas informācijas pieejamību. Piemēram, apskatītajā gadījumā "nē" tipa līgumu cena varētu paaugstināties, ja, tuvojoties termiņam, vēl nebūs uzsākta zemūdens tuneļa izbūves tehnoloģijas izstrāde. Savukārt liela uzņēmuma paziņojums par plānotu vilciena satiksmes atklāšanu šajā maršrutā 2024. gadā varētu izraisīt "jā" tipa līgumu cenas pieaugumu.
Tas izskatās pēc parasta spekulatīva tirgus. Tā dalībnieki iegādājas līgumus cerībā, ka līgumu vērtība laika gaitā paaugstināties. Taču prognožu tirgi būtiski atšķiras no vidusmēra spekulatīvas platformas. Pareizi tos izmantojot, šie tirgi var kļūt par spēcīgu prognozēšanas instrumentu.
Ir iespējams, ka solīšanas brīdī tirgus dalībnieka rīcībā ir noteikta informācija, kas ietekmē viņa lēmumu. Atšķirībā no parastām azartspēlēm, noteikta iznākuma varbūtību ietekmē ārēji faktori.
Prātīgi investori veic informācijas izpēti, un eksperti to izvērtē. Tie, kuriem ir pieejama konfidenciāla informācija vai ir zināma attiecīgā tematika, ieguldīs līgumos, kuri, pēc viņu domām, kļūs vērtīgāki. Īsumā – prognožu tirgi darbojas kā informācijas apkopotāji.
Mūsu piemērā ar starpkontinentālo vilcienu, ja "nē" tipa līgumi tiek tirgoti par 0,90 $, bet "jā" tipa līgumi par 0,10 $, tas nozīmē, ka samērā maz cilvēku tic šīs idejas īstenošanai. Dati atspoguļo tirgus kolektīvo izpratni, jo tie, kuru rīcībā ir informācija, ir finansiāli ieinteresēti darīt šo informāciju zināmu arī citiem.
Prognožu tirgiem ir raksturīga informācijas uzkrāšana un atspoguļošana. Tie darbojas pēc principa, ka kolektīvās zināšanas vienmēr būs pārākas par datiem, kas zināmi vien dažiem ekspertiem. Pētot šos tirgus, ieinteresētās personas no visām nozarēm – no IT līdz atjaunojamajai enerģijai – var izmantot savās interesēs informāciju par ekosistēmas uzskatiem attiecībā uz gaidāmo. Turklāt tirgi apkopo kolektīvo informāciju, lai gūtu precīzu priekšstatu par gaidāmajiem rezultātiem.
Šīs idejas atbalstītāji pat uzskata, ka prognožu tirgi varētu kalpot kā galvenā tehnoloģija jauna veida demokrātijā – futarhijā.
Turklāt līgumu tipiem nav obligāti jābūt tikai "jā" un "nē". Varam iztēloties jebkādus savstarpēji izslēdzošus iznākumus – kā populārs piemērs tiek izmantotas prezidenta vēlēšanas. Pieņemsim, ka vēlēšanās sacenšas divi kandidāti – kandidāts A un kandidāts B. Tie, kuri tic, ka uzvarēs kandidāts A, pērk kandidāta A līgumus, bet tie, kuri tic otra kandidāta uzvarai, iegādājas kandidāta B līgumus.
Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!
Prognožu tirgi var būt visai jaudīgs instruments, tomēr to sniegtās priekšrocības iespējams ievērojami palielināt, šos tirgus decentralizējot. Mūsdienu centralizēto platformu piedāvātās iespējas ir ierobežotas – vietējā regulējuma dēļ vai saistībā ar īpašnieku nevēlēšanos iekļaut piedāvājumā noteiktus līgumus. Galu galā lietotājiem ir jāuzticas platformas operatoram un jāmaksā papildu komisijas maksas par iespēju izmantot platformas pakalpojumus.
Tradicionālo centralizēto modeli var aizstāt ar decentralizētiem alternatīviem risinājumiem, izmantojot blokķēdes. Tas var sniegt daudz priekšrocību, piemēram, noturību pret cenzūru, mazāku starpnieku skaitu un plašāku pieejamību.
Noturība pret cenzūru
Pašreizējos prognožu tirgus parasti pārvalda viena persona. Tas nozīmē, ka noteiktas personas (piemēram, valsts iestādes vai ļaunprātīgi darboņi) var viegli apturēt to darbību. Decentralizētās platformas nevar tik viegli slēgt.
Ja tirgu regulē
viedie līgumi, vairs nepastāv neviens konkrēts kritiskais punkts. Katrs tīkla
mezgls darbina kodu. Ja līgumi ir izveidoti noteiktā veidā, neviens lietotājs nevar tos rediģēt vai dzēst tirgus pamatā esošās programmas.
Bez starpniekiem
Blokķēžu darbībai nav nepieciešami administratori. Tā kā darbu, ko parasti izpilda trešās personas, šajā gadījumā veic automatizēts kods, vairs nav nepieciešami starpnieki. Lietotāji tieši mijiedarbojas ar viedajiem līgumiem, tātad viņiem nav jāmaksā trešajām personām komisijas maksas (kā tas būtu sagaidāms centralizētā platformā). Attiecīgi tiek mazināts arī ar darījuma otru pusi saistītais risks, jo lietotājam nav nevienam jāuzticas.
Bezatļauju instruments
Decentralizētos prognožu tirgos privātpersonas no visas pasaules var piedalīties solīšanā vai veidot līgumus, kas pieejami citiem lietotājiem visā pasaulē. Ģeogrāfiskie un normatīvie ierobežojumi, kas skāra iepriekšējās platformas, tādējādi izzustu.
Ja nav brokera un nekādas centrālās pārraudzības iestādes, tad kā termiņa beigās nosaka, kurš scenārijs ir izpildījies?
Būtu nepieciešams kāds "patiesības" noteikšanas mehānisms, un šeit procesā iesaistās
blokķēdes orākuli. Ir nepieciešama iespēja piekļūt datu avotam, kas ar pārliecību apstiprinātu, vai konkrētais iznākums ir noticis. Šim mērķim var izmantot vairākas pieejas.
Vienkāršākā no tām būtu piekļūt trešās personas vietnei vai datu plūsmai, taču tas būtiski apdraud blokķēdes izmantošanu. Galu galā šī trešā persona kontrolētu iznākumu –tā varētu izvēlēties sniegt nepatiesu informāciju, lai tādējādi gūtu labumu, vai kļūt par mērķi krāpniekiem.
Vēl viena iespēja ir finansiāli motivēt lietotājus sniegt patiesas ziņas par notikumiem. Var izmantot
steikinga mehānismus – šajā gadījumā lietotājiem būtu jāiegulda savi tokeni, lai varētu ziņot. Sniedzot patiesu informāciju, viņi saņemtu noteiktu atlīdzību. Turpretī krāpjoties viņi zaudētu ieguldītos tokenus. Šo modeli strīdu risināšanai izmanto
Augur – pirmā blokķēdē balstītā prognožu tirgus platforma. Citas platformas, piemēram,
Gnosis, ļauj lietotājiem izvēlēties kādu no pieejamajiem centralizētajiem un decentralizētajiem risinājumiem.
Blokķēdes orākulu izmantošana prognožu tirgos ir samērā jauna ideja. Tā kā šī tehnoloģija vēl tikai top, vēl nav zināms, kāda veida orākuls ir piemērotākais dažādu veidu prognožu tirgiem. Pērn
Binance pētījumu sadaļā tika publicēts ziņojums par šo tēmu. Tika identificēts
izstrādes kļūdu uzbrukums un citas nepilnības vienā no populārākajiem prognožu tirgu risinājumiem.
Prognožu tirgi ir lielisks risinājums solīšanai saistībā ar nākotnes notikumiem, taču vienlaikus tie ir vērtīgi instrumenti ticamas informācijas iegūšanai praktiski par jebkuru tēmu. Finansiāli motivējot cilvēkus dalīties informācijā par tirgu, iespējams gūt izpratni par sociālajām, rūpnieciskajām un politiskajām tendencēm.
Pašreizējā situācijā centralizēto platformu trūkumu dēļ nav iespējams pilnībā īstenot prognožu tirgu potenciālu. Taču tas var mainīties līdz ar decentralizēto risinājumu ieviešanu. Tā kā tiek izstrādāti jaudīgāki orākuli, blokķēdes tehnoloģija varētu nodrošināt pierādāmi godīgu kodu, kuru nevar izmainīt.
