Īsumā
Kriptovalūta ir digitāla valūta, kas balstīta blokķēdes tehnoloģijā un ļauj veikt vienādranga (P2P) darījumus.
Bitcoin, Ether, BNB un USDT ir lielāko kriptovalūtu piemēri, balstoties uz tirgus kapitalizāciju.
Kriptovalūtām var piekļūt, izmantojot kriptovalūtu makus vai biržas. Lai gan cilvēki bieži apgalvo, ka tās glabā makos, patiesībā kriptovalūtas tiek glabātas blokķēdē.
Tām ir noteiktas iezīmes, tostarp decentralizācija, pārskatāmība un nemainīgums.
Kas ir kriptovalūta?
Kriptovalūta ir decentralizēta digitālā valūta, kas drošības veicināšanai izmanto kriptogrāfiju. Tā var darboties bez tādiem starpniekiem kā bankas un maksājumu apstrādātāji.
Decentralizētais raksturs atvieglo tiešu vienādranga (P2P) darījumu veikšanu starp privātpersonām. Taču fizisku maku un bankas kontu vietā cilvēki piekļūst savai kriptovalūtai, izmantojot unikālu kriptovalūtu maku vai kriptovalūtu biržas.
Iespējams, būsi dzirdējis kādu sakām, ka kriptovalūtu glabā makos. Tomēr kriptovalūtas patiesībā netiek glabātas kriptovalūtu makos vai biržās – tās vienmēr paliek blokķēdē. Kriptovalūtu biržas saglabā privātās atslēgas, kas ļauj lietotājiem piekļūt attiecīgajiem līdzekļiem.
Pirmā un pazīstamākā kriptovalūta ir Bitcoin, kuru 2009. gadā izveidoja persona vai grupa ar pseidonīmu Satoshi Nakamoto. Kopš tā laika ir radušās tūkstošiem kriptovalūtu, katra ar savām iezīmēm un mērķiem.
Tāpat kā tradicionālās bezseguma valūtas, arī kriptovalūtas var izmantot kā apmaiņas līdzekli. Tomēr gadu gaitā kriptovalūtu lietojums ir ievērojami paplašinājies, ietverot viedos līgumus, decentralizētās finanses (DeFi), vērtības uzkrāšanu, pārvaldību un neaizstājamos tokenus (NFT).
Kā kriptovalūtas darbojas?
Mēs minējām, ka kriptovalūta drošības nolūkos izmanto kriptogrāfiju. Bet ko tas nozīmē? Vienkārši sakot, kriptovalūtas izmanto sarežģītus matemātiskus algoritmus, lai aizsargātu darījumus un pasargātu datus no neatļautas piekļuves vai manipulācijas. Šiem algoritmiem ir divas galvenās funkcijas – nodrošināt lietotāju identitāšu privātumu un verificēt darījumu autentiskumu.
Blokķēdes darījumi ir publiski, un adreses (publiskās atslēgas) ir pseidonīmas, bet ne pilnībā anonīmas. Citiem vārdiem sakot, lai gan darījumi ir redzami blokķēdē, tajos iesaistīto lietotāju identitāte nav viegli nosakāma. Kriptovalūtas to panāk, izmantojot tādas kriptogrāfijas metodes kā jaucējfunkcijas un digitālie paraksti.
Kriptovalūtas nodrošina autonomiju, izmantojot decentralizētu datortīklu, ko kopā sauc par blokķēdi. Būtībā tā ir decentralizēta, digitāla virsgrāmata, kas glabā darījumu datus vairākos specializētos datoros tīklā.
Katrs no šiem datoriem (tos dēvē arī par mezgliem) saglabā virsgrāmatas kopiju, un konsensa algoritms glabā blokķēdes, nodrošinot, ka tiek noraidītas viltotas vai neatbilstošas kopijas. Šī dalītā struktūra veicina tīkla drošību, jo nav viena kritiskā punkta, piemēram, bankas seifa, kuru varētu izmantot krāpnieki.
Kriptovalūtas ļauj personām savstarpēji pārskaitīt līdzekļus bez vidutājiem. Parastā kriptovalūtas darījumā sūtītājs uzsāk pārskaitījumu, ar savu privāto atslēgu izveidojot digitālo parakstu. Darījums tiek nosūtīts tīklam, kur mezgli to apstiprina, pārbaudot digitālo parakstu un pārliecinoties, ka sūtītājam ir pietiekami daudz līdzekļu.
Pēc pārbaudes darījums tiek pievienots jaunam blokam, kas tiek pievienots esošajai blokķēdei. Lai gan tas izklausās sarežģīti, šīs darbības veic ieguvēji, lai lietotājam nebūtu par to jāuztraucas.
Ar ko kriptovalūta ir īpaša?
Kriptovalūtas ir ietekmējušas vairākas ekosistēmas, no finansēm līdz tehnoloģijām, jo tās ir ieviesušas inovatīvas funkcijas, kas atšķir tās no tradicionālajiem protokoliem un valūtām. Dažas no kriptovalūtu galvenajām iezīmēm ir šādas:
1. Decentralizācija
Kriptovalūtu decentralizētā uzbūve novērš nepieciešamību pēc centrālās iestādes. Tas ļauj panākt lielāku autonomiju, kā arī mazāku ievainojamību attiecībā uz manipulācijām vai to, ka kontroli varētu pārņemt viena iestāde.
2. Pārskatāmība un nemainīgums
Blokķēdes tehnoloģija visus darījumus ieraksta pārskatāmā un drošā virsgrāmatā. Tāpēc pēc darījuma pievienošanas blokķēdei to var redzēt jebkurš, bet to nevar mainīt vai izdzēst.
3. Programmējamība
Daudzas kriptovalūtas, piemēram, ETH, var programmēt, tāpēc izstrādātāji var izmantot viedos līgumus, lai papildus blokķēdēm radītu decentralizētās lietotnes (DApp) un citus inovatīvus risinājumus. Turklāt bezatļauju blokķēdes ir atvērtā pirmkoda risinājums, tāpēc ikviens var blokķēdei pievienot kodu un izveidot savu decentralizēto lietotni.
4. Starptautiskums
Kriptovalūtas var viegli pārskaitīt un mainīt visā pasaulē, tāpēc cilvēki var tās izmantot starptautiskiem darījumiem un naudas pārvedumiem.
5. Iepriekš noteikts kriptovalūtu daudzums
Daudzām kriptovalūtām ir ierobežots daudzums, tāpēc to komandas varēs izveidot tikai noteiktu kriptovalūtas vienību skaitu. Šis kriptovalūtu deflācijas efekts laika gaitā var būt pozitīvs, jo nepietiekamība rada pieprasījumu.
Savukārt bezseguma valūtas bieži vien ir ar inflācijas efektu, jo centrālās bankas var izdrukāt vairāk naudas. Bet kriptovalūtu inflāciju ir vieglāk kontrolēt, jo ir iepriekš noteikts kopējais kriptovalūtas vienību skaits.
Kriptovalūtu veidi
Plašajā kriptovalūtu klāstā ir četras īpaši ievērojamas – Bitcoin (BTC) un populārākās alternatīvās kriptovalūtas – Ether (ETH), Binance Coin (BNB) un Tether (USDT).
Bitcoin (BTC)
BTC ir populārākā kriptovalūta. Tā izmanto konsensa mehānismu, kuru sauc par darba apliecinājumu (PoW). Tā ietvaros ieguvēji sacenšas, lai validētu darījumus un nodrošinātu tīkla darbību. Turklāt BTC ierobežotais 21 miljona vienību skaits padara to par relatīvi ierobežotu un palīdz laika gaitā saglabāt tās vērtību.
Ether (ETH)
ETH ir otra populārākā kriptovalūta, 2015. gadā to izveidoja Vitālijs Buterins un viņa komanda. Šī kriptovalūta ne tikai nodod vērtību, bet arī ļauj veikt programmēšanu, izmantojot viedos līgumus.
Tāpat kā BTC, arī ETH sākotnēji izmantoja PoW konsensa mehānismu, bet pārgāja uz videi nekaitīgāku un energoefektīvāku likmes apliecinājuma (PoS) modeli. Šī pāreja ļāva lietotājiem validēt darījumus un nodrošināt tīkla aizsardzību, ieguldot savus ETH steikingā, nevis izmantojot mezglus ar skaitļošanas jaudu.
BNB
Kriptovalūtu BNB ("Build and Build" jeb "Būvē un būvē"), ko agrāk sauca par Binance Coin, 2017. gadā kriptovalūtu birža Binance ieviesa kā ERC-20 tokenu Ethereum blokķēdē. 2019. gadā tā kā BEP-2 tokens tika pārcelta uz savu blokķēdi, BNB Chain.
Vēlāk tika izveidota Binance viedā ķēde (BSC, pašlaik saukta par BNB Smart Chain), un tagad BNB kriptovalūta atrodas gan BNB ķēdē kā BEP-2 tokens, gan BSC kā BEP-20 tokens. Ir svarīgi pieminēt, ka BNB ķēdi veido divas ķēdes: ar EVM saderīga BSC un BNB Beacon ķēde (agrāk saukta par Binance ķēdi), kas atbild par pārvaldību, steikingu un balsošanu.
BNB ķēde nodrošina vidi viedo līgumu un decentralizēto lietotņu veidošanai, un tajā ir mazākas darījumu komisijas maksas un ātrāka apstrāde nekā daudzās citās blokķēdēs.
BNB ir vairāki pielietojumi, un daži no tiem ietver darījumu komisijas maksu segšanu BNB ķēdē un tirdzniecības komisijas maksu segšanu Binance biržā, piedalīšanos tokenu pārdošanā un steikinga veikšanu par tīkla validāciju BNB Chain. Binance veic periodisku tokenu dedzināšanu, kas ierobežo BNB kopējo daudzumu.
Tether (USDT)
USDT ir USD piesaistīta stabilā kriptovalūta, kuru 2014. gadā ieviesa uzņēmums Tether Limited Inc. Stabilā kriptovalūta ir kriptovalūta, kas tiecas saglabāt nemainīgu vērtību attiecībā pret rezerves aktīvu, piemēram, bezseguma valūtu. USDT gadījumā katru tokenu atbalsta atbilstošs daudzums aktīvu, kas atrodas uzņēmuma rezervēs. Tā rezultātā USDT nodrošina kriptovalūtas priekšrocības, vienlaikus mazinot cenas svārstības.
Kas ir kriptovalūtu tirgus kapitalizācija?
Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija ir rādītājs, ar kuru nosaka kriptovalūtas relatīvo lielumu un vērtību. To var aprēķināt, vienkārši sareizinot kriptovalūtas attiecīgā brīža cenu ar kopējo kriptovalūtas vienību daudzumu apgrozībā. Tomēr, iespējams, tas pat nebūtu jādara, jo daudzas kriptovalūtu platformas to jau aprēķina.
Kriptovalūtu tirgus kapitalizāciju bieži izmanto kriptovalūtu vērtēšanai, jo lielāka tirgus kapitalizācija parasti norāda uz stabilāku un plašāk pieņemtu kriptovalūtu. Savukārt mazāka tirgus kapitalizācija parasti norāda uz spekulatīvāku un svārstīgāku aktīvu.
Tomēr ņem vērā, ka tas ir tikai viens no vairākiem faktoriem, kas jāņem vērā, analizējot kriptovalūtas potenciālu. Kriptovalūtu izpētē jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, tehnoloģija, komanda, tokenu ekonomika un pielietojumi.
Droša ieguldīšana kriptovalūtās
Tāpat kā ieguldot citos finanšu aktīvos, arī ieguldīšana kriptovalūtās var būt riskanta un radīt finansiālus zaudējumus. Lūk, pieci būtiski padomi, kā drošāk pirkt un pārdot kriptovalūtu.
1. Veic patstāvīgu informācijas izpēti (DYOR)
Saīsinājums DYOR angliski nozīmē "do your own research" (veic pastāvīgu informācijas izpēti). Ir svarīgi saprast blokķēdes tehnoloģijas pamatus – piemēram, dažādus kriptovalūtu veidus un tirgus dinamiku. Tikai pēc tam var ieguldīt kriptovalūtā.
Labs sākuma punkts tam ir grāmatas, blogi, podkāsti un tiešsaistes kursi. Lai pieņemtu apzinātu lēmumu, tev jāiegūst informācija arī par dažādu kriptovalūtu projektiem, komandām un tehnoloģiju.
2. Sāc ar nelieliem ieguldījumiem un diversificē
Kriptovalūtu tirgus var būt svārstīgs un neparedzams, it īpaši attiecībā uz ne tik populārām kriptovalūtām. Tāpēc ir prātīgi sākt ar nelieliem ieguldījumiem, kas tevi neizputinās. Šāda pieeja ļauj gūt pieredzi un labāk izprast tirgus tendences, neriskējot gūt ievērojamus finansiālos zaudējumus.
Ieguldot kriptovalūtās, noderīga var būt arī diversifikācija. Nekoncentrējies uz vienu kriptovalūtu – ieguldīšana dažādās kriptovalūtās var mazināt kopējo risku un palielināt ieguldījumu ilgtermiņa izaugsmes iespēju.
3. Aktīvi līdzdarbojies
Kriptovalūtu pasaule nepārtraukti mainās, tāpēc jāiet kopsolī ar jaunumiem, tehnoloģiskajiem atklājumiem un normatīvajām izmaiņām, lai varētu savlaicīgi pieņemt lēmumus. To var izdarīt, pievienojoties kriptovalūtu kopienai.
4. Izvēlies kriptovalūtu biržu ar labu reputāciju
Attiecībā uz drošības pasākumiem vissvarīgāk ir izvēlēties plaši pazīstamu un drošu kriptovalūtu biržu, kurā ieguldīt kriptovalūtu. Pareizo kriptovalūtu biržu var atrast, izpētot vairākas iespējas un salīdzinot komisijas maksas, klientu atbalsta dienestu, saskarni un pieejamās kriptovalūtas.
5. Veic risku pārvaldību
Pirms ieguldīšanas kādā kriptovalūtā ir svarīgi izmantot dažas riska pārvaldības metodes. Piemēram, ieguldītājiem jāiegulda tikai tas, ko viņi var atļauties zaudēt. Turklāt liela nozīme var būt zaudējumu apturēšanas orderu iestatīšanai, lai ierobežotu potenciālos zaudējumus, un peļņas gūšanai iepriekš noteiktā apmērā, lai nodrošinātu ienākumus.
Secinājums
Kriptovalūtu ekosistēma parāda revolucionāru pieeju finansēm un tehnoloģijai. Tomēr ir dažādi uzskati par kriptovalūtu nākotni.
Daži uzskata, ka Bitcoin aizstās zeltu un būtiski izmainīs esošo finanšu sistēmu, savukārt citi domā, ka kriptovalūta vienmēr būs tikai sekundāra sistēma un tirgus niša. Pastāv arī uzskats, ka Ethereum kļūs par decentralizētu datoru, kas būs jaunā interneta pamatā.
Lai gan ir daudz iespējamo iznākumu, ir gluži vienkārši pāragri noteikt, kas notiks pēc gada. Tomēr nevaram noliegt, ka kriptovalūtas ir ievērojami ietekmējušas vairākas nozares, un turpmākajos gados šī tendence, visticamāk, turpināsies.
Turpini lasīt
Atruna un brīdinājums par risku: šis saturs tiek tev nodrošināts nemainītā veidā un ir paredzēts tikai vispārīgai informācijai un izglītojošiem mērķiem; tas neietver nekādus apliecinājumus vai garantijas. Tas nav uzskatāms par finansiālu, juridisku vai cita veida padomu un nav paredzēts kā ieteikums iegādāties kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu. Aicinām tevi konsultēties pie atbilstošiem profesionāliem konsultantiem. Ja šo rakstu ir veidojis trešās puses autors, lūdzu, ņem vērā, ka tajā paustie viedokļi pieder attiecīgajam raksta autoram un neatspoguļo Binance Akadēmijas pārstāvju uzskatus. Pilnu atrunas tekstu lasi šeit. Digitālo aktīvu cenas var būt svārstīgas. Tavu ieguldījumu vērtība var samazināties vai pieaugt, kā arī tu vari neatgūt ieguldīto summu. Tu uzņemies pilnu atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, un Binance Akadēmija neatbild par taviem iespējamajiem zaudējumiem. Šī informācija nav uzskatāma par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu. Papildinformācijai lasi mūsu Lietošanas noteikumus un Brīdinājumu par riskiem.